Daļa vīriešu un arī sieviešu ne vienmēr apzinās atbildību, jaunos pienākumus un kopējo slodzi, kas rodas līdz ar bērna ienākšanu ģimenē. Īpaši aizskaroši vārdi jaunajām māmiņām ir: ”Tu jau tikai sēdi mājās ar bērnu un neko nedari. Vari atpūsties, izgulēties un darīt, ko vēlies”. Mamma ar pieredzi šādus vārdus uztver ar smaidu, jo ko gan var zināt tas, kas to nav pieredzējis. Turpretī sievietei, kura tikko pati ar to saskārusies, var ņemt ļaunā. www.espati.lv nolēma veikt eksperimentu, lai noskaidrotu, vai mammas uzdevumi saprotami apkārtējiem pašā to kodolā.
Par eksperimentu
Mērķis. Noskaidrot, vai sieviete, kurai nav bērnu spēj iztēloties, kāda ir amata „Mamma uz pilnu slodzi” realitāte. Parādīt, kāds ir sievietes ieguldījums mammas lomā.
Uzdevums. Salīdzināt esošās mammas vienu dienu ar potenciālās mammas ieskicētu dienas plāno kopā ar gadu vecu mazuli. Izvērtēt, cik tālu vai tuvu ir iedomātā ikdiena no patiesās.
Dalībnieces. Piedalās Sanita (2 bērnu mamma) un Līva (šobrīd bērnu nav).
Piebilde. Mēs apskatīsim 2 brīvprātīgo subjektīvas pārdomas un situācijas, kas, loģiski, nav viennozīmīgs. Katras sievietes ikdiena, neatkarīgi no tā, vai viņai ir mazais vai nav, var būt atšķirīga. Ņemot vērā gan ārējos apstākļus, gan personīgos ieradumus, uzskatus utt..
Eksperimenta pirmajā daļā Līva pastāstīs, kādu iedomājas vienu pilnu dienu kopā ar mazo. Dots ir tikai viņas vizualizētā bērna vecums. Visu pārējo Līva var improvizēt pēc saviem uzskatiem, jo tieši to vēlamies noskaidrot, kādas ir viņas domas. Kā arī pats svarīgākais, cik dzīvi viņa spēj sevi iedomāties mātes lomā.
Pirms sākam, iepazīsimies!
Līva (24 gadi) šobrīd studē pēdējā kursā, paralēli strādā uz pus slodzi tirdzniecības sektorā. Savā ģimenē vienīgais bērns. Saskarsme ar mazajiem bijusi minimāla. Viņai jau 3 gadus ir pastāvīgs draugs Agris, ar kuru nesen uzsākusi kopdzīvi. Par ģimenes veidošanu un pieaugumu pašreiz nedomā, taču tas, viņasprāt, ir loģisks turpinājums tuvāko gadu laikā.
Līva: ”Es savu dzīvi uz priekšu neplānoju pa detaļām, tomēr lielos apjomos zinu, ko vēlos. Tagad svarīgākais ir pabeigt mācības un iekārtoties stabilā darbā. Nedaudz gribētos vēl pabaudīt dzīvi bez bērniem. Nezinu, vai tas ir tāds sabiedrības stereotips, bet liekas, ka ar bērnu izkritīšu no kopējās aprites. Pēc sešiem gadiem, kad pienāks 30, tad laiks būs par to domāt.”
Līvas pirmdienas skice
Rīts
"Es celtos droši vien kopā ar savu vīru. Kopā pabrokastotu, es viņu pavadītu uz darbu. Tad mostos bērns. Domājams ap kādiem 08:30. Es viņu saģērbtu, pabarotu.
Katrs teikums ir pārdomāts, bet bez pilnīgas pārliecības. Līva samulst, ko vēl mazajam varētu vajadzēt..
Laiks rotaļām. Mēs kopā paspēlētos ar mantām. Gadu vecs bērns jau daudz ko saprot. Pamācītos kādus vārdiņus, krāsas vai ko tādu. Esmu redzējusi gadatirgos, ļoti daudz dažādas attīstošās mantiņas.
Kādos 11:00 ietu pastaigā. Šobrīd mēs dzīvojam pilsētas centrā, kur īsti nav piemēroti apstākļi jaunajām māmiņām. Un ratus taču arī būtu jānes lejā!"
Jaušams neliels apmulsums arī par to, ka sagatavošanās process un piemērotas vietas atrašana un nokļūšana līdz tai, varētu būt garāka un sarežģītākā par pašu pastaigu.
"Līdz 13:00, kādas divas stundas, mēs varētu pastaigāties. Es labprāt arī pafotografētu. Man agrāk ļoti patika, bet nebija tik daudz laika. Varbūt kopā ar bērnu varētu atgriezties pie šī vaļasprieka. Sabildētu fotogrāfijas, lai ir ko atcerēties. Citu reizi atkal satiktos ar draudzeni.
Man liekas, ka šai dienai veidojas tāds lēns ritms, kas man ir svešs."
Interesanti, vai arī Sanita varētu piekrist par lēno ritmu!
Pusdienas laiks
"Kad būtu mājās, jādomā par pusdienu gatavošanu. Laikam mazliet par vēlu. Pastaiga būtu jāsaīsina, bet nu labi. Tātad mazo noliktu paskatīties kādu multeni, bet pati pagatavotu ēst. Vispār, ja godīgi, nezinu, ko tik mazi bērni ēd."
Līva ieraksta google.lv „ko ēd 1 gadu vecs bērns”.
""No izlasītā gudrāka netiku. Viņš varot ēst gan mātes pienu, gan zupu un sautējumus. Labi, izvārītu sautējumu. Labi, ka palasīju, ko raksta internetā. Tagad zinu, ka bērnam jāēd katru dienu noteiktos laikos un vienā un tajā pašā vietā. Vispār daudz noderīgas informācijas, tik daudz mājaslapu par bērniem un grūtniecēm! "
Līva smaida un atzīst, ka šobrīd pieejama plaša informācija par dažādām tēmām, ja tikai zini, ko vēlies sameklēt. Vienojamies, ka tālāk viņa turpinās paļauties uz savu intuīciju, jo tas ir galvenais eksperimenta ierocis.
"Nu, kad esam kopīgi paēduši, liktu mazo gulēt, bet pati padarboties ap savām lietām. Domāju, ka tik mazi bērni guļ ilgi, kādas divas stundas? Es piekārtotu māju, jo parasti mums ar draugu ir liela nekārtība, aizņemtā grafika dēļ. Vispār man patīk kārtība. Noteikti palasītu grāmatu vai žurnālu, arī tam īsti neatliek brīva brīža. Parasti lasu obligāto literatūru, vai darba dokumentus. Arī garās stundas pie datora nogurdina redzi tā, ka pēc tam neko negribas."
Pēcpusdiena
"Mazais celtos augšā. Cikos apmēram tas būtu? Kādos 16:00, 16:30? Diezgan vēls jau. Atkal paēstu. Neko negatavotu, iztiktu ar biezeņiem. Kaut gan varbūt kāda maizīte derētu.
Gribas atkal iziet no mājas, kaut kādu aktivitāti vairāk. Mēs varētu iet pastaigā vēlreiz, jo svaigs gaiss nāk par labu. Pa ceļam ieiet kādā veikalā pēc ēdamā, jo jāgaida mājā tētis."
Līva izplūst smieklos.
"Cik savādi to visu iedomāties pa īstam! Ģimenes dzīve, mazulis. Agrāk par to nebiju tik nopietni prātojusi."
Vakars
"18:00 nāktu mājās vīrs. Līdz tam laikam jāpagatavo vakariņas. Mazais varētu paspēlēties pats savā nodabā. Varbūt pazīmēt, vai paskatīties TV. Vispār jānoskaidro pēc tam, cik ilgi mazi bērni var skatīties televizoru.
Visi kopā mēs paēstu vakariņas. Agris mēdz mājās strādā arī pēc darba. Taču viņam jāatpūšas un arī bērnam jāvelta laiks. Viņi varētu pabūt kopā, bet es uz stundiņu aizskrietu līdz sporta zālei. Pirmdienās es eju vingrot."
Izskatās, ka Līva jaunās māmiņas lomā jūtas arvien labāk. Savu dienas modeli konstruē balstoties uz līdzšinējo dzīves pieredzi un iedomāto, kas varētu būt vēl pēc pāris gadiem.
"Ap 20:00 es būtu atpakaļ. Mēs visi kopā padzīvotos - paspēlētos ar mazo, pārrunātu dienas notikumus.
Pēc 21:00 noliktu gulēt mazo. Paši izbaudītu divvientulību. Varbūt pie kādas filmas, varbūt kā citādāk."
Uz jautājumu, kāda pašai likās izveidotā diena, Līva attrauc, ka katra diena jau būtu citādāka. Šai pirmdienai, viņasprāt, nav ne vainas. Tomēr tagad tāda veida ikdienu Līva vēl nevēlētos. Viņa arī norāda, cik ļoti daudz lietas tomēr ir neskaidras. Piemēram, par barošanu, gulēšanu.
"Diez vai bērns dara visu tik skaisti un noteikt, kā gribētos. Nemaz nezinu, ko lai dara, kad viņš raud un niķojās. Man šī vide ir pilnīgi sveša. Kad sāku plānot sapratu, tik daudz sīkumus laižu garām, jo vienkārši tos nezinu. Mazliet vispusīgi sanāca, bet, ko gan lai piebilst."
Jautāta konkrētāk par pašu bērnu, viņa saka, ka vēlētos meitenīti. Ar pusīti, viņasprāt, būtu grūtāk. Šobrīd skaists liekas vārds Elizabete, bet neko jau nevar zināt.
Saistītie raksti: Eksperiments: Vai viegli būt mammai? II daļa
