Pulciņi un nodarbības bērniem. Kādus izvēlēties? I daļa

Konsultē: Indra Filipsone, tautas deju ansambļa „Bitīte” dibinātāja un ilggadēja vadītāja, horeogrāfe un dejotāja.

Ar māmiņas palīdzību bērns var sākt mācīties dejot tūlīt pēc dzimšanas, joar bērnu ir ne tikai jārunājas, bet arī jādzied viņam un mūzikas pavadībā ar rokām un kājām jāpadejo. 8 mēnešu vecumā var sākt apmeklēt bēbīšu skoliņu, kur speciālistu vadībā bērniem tiek mācīta ritma izjūta, kustību koordinācija un pirmie deju soļi māmiņas rokās. Ja bērns ir aktīvs un mājās izrāda interesi, mūzikas pavadībā dejojot, tad no 2 gadu vecuma var apmeklēt deju pulciņa nodarbības. Savukārt, ja interese par dejošanu netiek izrādīta, bet vecāki vēlas, lai bērns dejotu, tad optimālais vecums, kad sākt dejot kādā pulciņā būtu 3 gadi. Dejot var sākt jebkurā vecumā, ja ir vēlēšanās un interese.

Dejošanai ir ļoti pozitīva loma bērna attīstībā, jo vienlaicīgi progresē dažādas iemaņas. Ar dejas palīdzību bērns attīstās vispusīgi, jo vienlaicīgi jāapgūst: kustību koordinācija, deju soļi, ritma izjūta, muzikalitāte, tiek trenēta atmiņa, jo jāatceras dejas soļu un gājienu secība, komunikācijas prasmes, kontakts ar partneri, kā arī artistiskums, smaids partnerim, dejas sižeta apspēlēšana, iejušanās tēlā (kaķīši, zaķīši, lācīši utt.) Cilvēki, kuri bērnībā dejojuši ir daudz atraisītāki, vieglāk komunicē ar citiem dažādās jomās. Ātrāk un plašāk uztver iegūto informāciju un spēj vieglāk organizēt paveicamās lietas. Atvērtāki, organizētāki un precīzāki, jo vienlaicīgi ir apguvuši daudzas iemaņas. Īpaši tie, kuriem dejošana ir bijusi prieka un atklāsmes avots. Vecāki nedrīkst no bērna prasīt, lai viņš būtu labākais un perfektākais. Ja bērnam dejošana sagādā tikai nepatīkamas izjūtas, tad būs grūti sasniegt vēlamo rezultātu. Nenoliedzami, ka bērna vispusīgajā attīstībā dejošana būs pluss, ja vecāki mācēs pareizi ieinteresēt. Bērnu attīstībā ir svarīgi, lai viņš saprot, ka jebkura lieta, kas uzsākta ir jāturpina un nevar šodien gribēt dejot, rīt dziedāt, vingrot vai peldēt. Vecākiem ir jābūt visgudriem un jāmēģina izprast bērna intereses līdz brīdim, kad bērns pats pilnībā apzināsies,  ko vēlās un kas viņus interesē vairāk.

Dejošana, kā papildus nodarbība der pilnīgi visiem bērniem. Arī tiem, kuriem ir dažādas veselības problēmas un dažādi kustību ierobežojumi. Dejot māca kurlmēmiem bērniem, bērniem ar redzes traucējumiem, ratiņkrēslos sēdošiem, bērniem ar garīgas attīstības traucējumiem un tad dejošanai ir vēl papildus ārstnieciskā loma – gan fiziskā, gan garīgā jomā. Vienīgais priekšnoteikums šādos gadījumos, ka jāsaprot un jāizvēlas sev piemērots pulciņš, kurā bērnu iesaistīt.

Ja vecākiem šķiet, ka viņu bērnam nav nedz ritma izjūtas, nedz kādas citas deju dotības tāpat noteikti vajag pamēģināt deju pulciņu, jo dejošanā bērnus var iesaistīt, tad, kad citos pulciņos vēl tik mazus nepieņem. Ja nebūs dejotājs, tad vismaz pirmās komunikācijas prasmes apgūs noteikti, izaugs atvērtāks, komunicēt spējīgāks un vispusīgi attīstīts cilvēks. Nav tādu cilvēku, kuriem nevarētu iemācīt dejot. Jautājums tikai kādā līmenī un cik augstas prasības ir vecākiem un pašiem bērniem.

Konsultē: Vēsma Vītola, māksliniece, bērnu un jauniešu centra „Laimīte” gleznošanas pulciņa vadītāja.

Būtiskākais ko bērnā attīsta mākslas nodarbības ir iztēle un estētiskā gaume, kā arī tiek veidota skaistuma izjūtu. Mākslinieks ir devējs un to ir būtiski iemācīties. Mākslas norises attīsta pirkstiņus, norūda bērna raksturu un iemāca pacietību.

 Nav būtiski vai vecāki saskata savā atvasē mākslinieciskas dotības vai pēc viņu domām bērnam tādu nav, pat ja bērns neizrāda vēlmi – arī tad var atrast, ko pozitīvu un saistošu mākslas nodarbībās. Bērnam jābūt novērtētam, viņam jāvelta pozitīvi komentāri par paveikto, tad viņš atraisīsies un viņu aizraus viss notiekošais.

Mākslas jomā dalības ierobežojumu nav. Vēsma Vītola ir sadarbojusies ar fondu „Nāc līdzās, ”nometnēs vadījusi nodarbības bērniem ar attīstības traucējumiem un skaidri redzējusi,  ka neraugoties uz to, ka viņiem ir kas atņemts, radošais potenciāls un vēlme iesaistīties ir ļoti liela, jo ikviens no mums grib būt pamanīts un novērtēts.

Tiklīdz bērns sāk ar pirkstiņu vilkt pa savu ēdienu, vecāki nereti grib viņus jau iesaistīt mākslas pulciņos, tomēr vispirms vajag ļaut radoši izpausties mājās. Māksliniece uzskatu, ka visoptimālākais laiks, kad bērniem sākt iesaistīties mākslas nodarbībās ir 8 – 9 gadi. Protams, ja vecākiem atļauj materiālais stāvoklis, tad jebkurā vecumā var noalgot privātskolotāju un radoši darboties.

Māksliniece uzsver, ka pieder pie tiem muļķiem, kas uzskata, ka skaistums glābs pasauli un ir būtiski jau no mazotnes bērnam parādīt, ka viņš var būt šī skaistā radītājs, lai nākotnē viņš būtu mākslas patērētājs, kas neizķēpās citu radīto jebkurās izpausmēs, mācēs novērtēt un priecāties par citu veikumu!

 

Konsultē: Inese Brants, porcelāna apgleznošanas un keramikas studiju pedagogs bērnu un jauniešu centrā „Laimīte.”

Keramikas pulciņa apmeklēšana iemāca bērnam telpiskuma sajūtu. Brīnums, kurš tapis savām rokām nav ierastais, šabloniskais no sagatavēm, bet gan radoša procesa auglis, kura pagatavošanā ielikta enerģija, pretī saņemot – paštaisītu mantu. Keramika no citām mākslas izpausmēm atšķiras ar to, ka bērns tiek tālāk par papīra lapu, jo pagatavotais ir reāls priekšmets.

Mūsdienās daudziem keramikas māksla ir sveša, maz zināms par mālu veidiem, glazēšanas procesu, tāpēc šīs studijas bērnam gada laikā sniedz padziļinātu ieskatu keramikas mākslā.

Veidošana attīsta bērna pirkstiņus, abas smadzeņu puslodes, to iesaka arī logopēdi, kā arī  attīstās bērna rakstītprasme. Keramiķe savā praksē saskaras ar to, ka bērni neprot veidot elementāras formas, tāpēc viņa iesaka vecākiem ļaut bērniem mājās darboties ar plastilīnu un neuztraukties, ka visa māja būs pieķēpāta, jo tas ļoti attīsta bērnu un palīdzēs viņam turpmākajās nodarbībās.

Keramikas nodarbībā ir tēma un uzdevums, bērnam ir jāmāk ar iztēli, izdomu paveikt šo darbiņu.  Nodarbības liek domāt pašam, analizēt un rīkoties, kas turpmākajā dzīvē palīdzēs dažādās nestandarta dzīves situācijās.

Vislabāk ar keramiku sākt nodarboties aptuveni 2. – 3. klasē, tomēr tas atkarīgs no katra bērna individuāli, jo šīs nodarbības prasa pašdisciplīnu, paklausību un spēju būt atbildīgam, jo tiek izmantotas dažādas elektroierīces, taupīgi jāizmanto materiāli un jāievēro stingri noteikumi. Ja bērns apzināsies, ka jebkurš radošs process prasa lielu darbu, viņš nekad neizpostīs otra veikumu.

Porcelāna apgleznošanā tiek izmantotas profesionālas krāsas un šķīdumi – terpentīns un terpentīna eļļa, tāpēc bērnam, kuram ir alerģiskas reakcijas uz šīm vielām, nebūs piemērots šis pulciņš. Tāpat kā keramikā,  porcelāna apgleznošanā jāievēro stingri noteikumi, bērniem jābūt apzinīgiem, tāpēc vislabāk sākt darboties no 3. klases.

Lai izvēlētos kādu no šiem pulciņiem vecākiem, skolotājiem ir jāsaprot kas bērnam patīk, bērnā jāliek darbiņš, ja tas nenotiks, mākslas spējas paliks bērnišķīgā līmenī. Bērnam jāsaprot, ka pašam jāiemācās domāt, tam vajadzīga liela pacietība un neatlaidība, jāattīsta radoša domāšana, ja vecāki grib bērnā to attīt – keramika un porcelāna apgleznošana būs lieliska papildus, saturīga nodarbošanās.

Raksta turpinājumu lasiet Pulciņi un nodarbības bērniem. Kādus izvēlēties? II daļa