Grabulīša tapšana

Vai zini, kuras rotaļlietas ir pašas mīļākās? Protams, pašdarinātās. Kāpēc lai tāda nebūtu arī tava mazuļa pirmā mantiņa – grabulītis?!
Vairākums māmiņu, gaidot savu mazuli, ada zeķītes, jaciņas vai pat sedziņas. Citas nodarbojas ar izšūšanu. Bet varbūt tu vēlies uzmeistarot kaut ko īpašu?... Grabulīti? Rotaļlietu, kas tavam mazulim būs aktuāla visu pirmo dzīves gadu.
Turklāt, nedaudz paaugoties, mazajiem piemīt niķis būt kā uzburtiem uz dažādām virtuves mantām, nereti atstājot neievērotus visdārgākos grabuļus, pīkstuļus un citas viņiem paredzētas lietas. Tad nu izmantosim to, apvienojot mazulim interesanto ar virtuvē atrodamo!

Šujot rotaļlietu zīdainim, īpašu uzmanību pievērs vīļu un detaļu nostiprināšanai. Šai rotaļlietai jābūt tādai, lai bērns neko nevar noraut un iebāzt to mutē.
Neizmanto pogas, vizuļus vai citus dekorus, kurus bērns no rotaļlietas varētu noknibināt.
Ja vien iespējams, izmanto dabiskus materiālus. Labi, ja grabulītis šūts no kokvilnas, vilnas vai zīda auduma un pildīts ar aitas vilnu. Ja izmanto sintētiskus pildījumus, noskaidro, vai tie nav toksiski.
Pirms šūšanas izmazgā audumu un arī pildījumu ar bērnu ziepēm, izžāvē un pēc tam visu rūpīgi nogludini.
Nekad neliec grabulītī trauciņu, kas var saplīst, piemēram, stikla burciņu.
Laiku pa laikam apskati grabulīti, vai tas nav saplīsis un to nevajag remontēt.
Izvēlies spilgtus, dažādu krāsu un tekstūru audumus, lai rotaļlieta trenētu ne vien dzirdi, bet arī tausti.

Nepieciešams
Divas plastmasas burciņas ar cieši aizskrūvējamu vāciņu (var izmantot Kinderolas plastmasas fultlāri), nedaudz kārstas tīras vilniņas vai sintapona, pupiņas vai zirņi, lai piepildītu trešdaļu katras burciņas, koši dažādu krāsu auduma gabaliņi un lentīte.

Darba apraksts
Grabulis – sainītis. Pielaiko burciņai auduma gabalu – kvadrātam jābūt tik lielam, lai auduma stūrus var ērti saņemt virs burkas vāciņa. Atloka un nošuj maliņas, lai nespurojas. Burciņu ar zirņiem vai pupiņām iesēdina četrstūraina auduma gabala vidū, mazliet nopolsterē sānus, saņem stūrus un vairākkārt ar lentīti stingri notin un sasien. Lentītes galus atloka un nošuj vai sasien mazā mezgliņā, lai nespurojas. Ja vēlas, var abus galus sašūt kopā un izveidot cilpu, aiz kā mazās roķeles var ērti saķert grabuli.
Grabulis – somiņa. Nepieciešams tikpat liels kvadrātveida auduma gabaliņš kā sainīša gatavošanai. Burciņu novieto auduma vidū pa diagonāli guļus, nedaudz nopolsterē tās sānus un ietin, lai precīzi vidū klājas viens kvadrāta stūris – izveidojas tāds kā cilindrs ar vaļējiem galiem. Somiņas sānus (cilindra galus) saloka ielocēs, piefiksē ar rupjiem dūrieniem, tad rūpīgi šujot nostiprina. No lentītes piešuj somiņai rokturi, aiz kā mazais nebēdnis varēs grabuli raustīt. Brīvo kvadrāta stūri, kas atgādina somiņas aizdari, piešuj pie pamata, atstājot stūrīša galu brīvu – ja nu kādam iegribas paraustīt tieši to...
Esmu gatavs doties pasaulē!