Mīksta, piemīlīga, pašu gatavota mīļmantiņa - zaķis

Nav nekā brīnišķīgāka par bērna prieku, radoši darbojoties kopā ar mīļu cilvēku. Vērojot, kā no lupatu gabaliņiem, veca spilvena un dažiem krāsu diegiem top jauna rotaļlieta. Varbūt šāds zaķis nav tik smalks kā veikalā pirktais, bet tam noteikti ir daudz lielāka vērtība. Kopābūšanas un radīšanas priekā balstīta.

Ielāgo un izmēģini!


•    Ja gatavo zaķi mazākam bērnam, piepildi to ar zīlēm, kastaņiem, pupām vai citu mazuļa taustei interesantu materiālu – tas veicina viņa attīstību.
•    Maziem bērniem gatavotam zaķim visas detaļas nostiprini īpaši rūpīgi. Nešuj sīkas diegu ūsas, astes un degunus, ko bēbis var noraut un apēst.
•    Lielākiem bērniem ļauj izjust radīšanas prieku pašiem. Tas nekas, ja vīles nebūs taisnas un zaķis šķībs. Iespējams, ka tā tik un tā kļūs par visu laiku bērna mīļāko rotaļlietu.

Zaķa šūšanai nepieciešams: apmēram 20 x 20 cm liels svītrota un divu plaukstu lieluma sīksvītrota auduma gabaliņš, aitas vilna vai sintapons pildīšanai, piemērotas krāsas diegi, nedaudz melnas dzijas zaķa actiņām un rozā lente.

Darba apraksts: svītroto auduma gabalu pārloka uz pusēm un ar krītiņu vai ziepju gabaliņu uzvelk olveida kontūru – zaķa rumpi, ko izgriež (iegūst divas vienādas detaļas). No sīksvītrotā auduma, ko saloka četrās kārtās, izgriež ausis un ķepiņas (divi pāri ausu un divi – ķepu), bet no auduma pārpalikumiem – divus divlatu lieluma aplīšus, no kā darināt ļipu un degunu.
Ar auduma kreiso pusi virspusē saliek kopā pa pāriem ausis un ķepas, nošuj, atstājot pamatnītē atvērumu, pa kuru detaļas izvērš otrādi un pēc tam piepilda ar vilniņu vai sintaponu. Tāpat saliek kopā rumpja detaļas, starp tām iebīda ausis, apakšā – ķepas un nošuj, atstājot neaizšūtu atveri starp ķepām. Caur to izvērš rotaļlietu otrādi, piepilda zaķa rumpi, cik apaļu vēlas, un aizšuj. Mazu šķipsniņu pildījuma ieliek ļipā un degunā, ko piešuj attiecīgās vietās. Izšuj actiņas un apsien pieskaņotas krāsas lenti.
Nu zaķis saposts un gatavs rotaļām.