espati.lv

Pēcdzemdību depresija – īsta vai izdomāta?

Pēcdzemdību depresija – īsta vai izdomāta?

Autors: Iveta Odiņa
Foto: bigstockphoto.com
2013. gada 25. februāris

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Agrāk par tādu parādību kā pēcdzemdību depresija mēs neko nezinājām un arī nerunājām. Tagad tā kļuvusi teju vai par modes lietu. Ne mazums ir tādu cilvēku, kas uzskata, ka tā ir tikai izdomāta problēma vai pat izlaidība, jo māmiņai taču jāpriecājas par bērniņu un jārūpējas par viņu, kāda tur depresija! Kas īsti ir pēcdzemdību depresija un kā rīkoties, ja tā piemeklējusi tevi vai tavu draudzeni? Atbildes uz šiem jautājumiem mums sniedza sertificēta psihiatre un psihoterapeite Olga Strautzele.

Kas īsti ir pēcdzemdību depresija? Kādas ir tās pazīmes un ar ko tā atšķiras no parastas depresijas?
Mūsdienu Starptautiskajā slimību klasifikatorā pēcdzemdību depresija netiek izdalīta kā atsevišķa īpaša diagnoze, tātad arī tās izpausmes ne ar ko neatšķirsies no “parastās” depresijas. Tās biežums ir 10-15% un tā var attīstīties pirmo 6 mēnešu laikā pēc dzemdībām, biežāk gan pirmo 2-3 mēnešu laikā.

Svarīga depresijas pazīme ir nomākts noskaņojums – tikpat kā nekas no tā, kas agrāk iepriecināja, vairs nespēj sagādāt prieku un baudu, viss liekas pelēks un vienmuļš. Rodas vainas sajūta, mazvērtības sajūta, bezcerības un tukšuma sajūta, grūtības pieņemt lēmumus. Sieviete var kļūt apātiska, kavēta, nogurusi, miegaina. Viņa var sūdzēties par grūtībām koncentrēties, atcerēties. Viņai var parādīties miega traucējumi un ēstgribas traucējumi, kā arī var pazust vēlme pēc intīmām attiecībām.

Smagākas depresijas gadījumā mēdz būt arī domas par pašnāvību. Sūdzības pastāv vismaz 2 nedēļas gandrīz katru dienu lielāko dienas daļu. Svarīgi, ka šie traucējumi būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, ne tikai māmiņas spējas aprūpēt bērnu un sevi, bet arī veidot attiecības ar jaundzimušo. Bērnam līdz ar sāta sajūtu un sausiem autiņiem tikpat svarīgi ir dzirdēt mātes balsi, redzēt viņas mīlošo skatienu, sajust pieskārienus, taču nomākta māmiņa izjūt grūtības sniegt to visu pilnā mērā.

Kā nesajaukt nomāktu garastāvokli un depresiju? 
Būtībā nomākts garastāvoklis ir depresijas pazīme, tikai te ir svarīgs laika kritērijs – ja šāds noskaņojums ir lielāko dienas daļu gandrīz katru dienu 2 nedēļu laikā un klāt vēl ir citi simptomi (iepriekš minētie), ārsts var noteikt depresijas diagnozi. Ikviens no mums var justies nomākts noteiktā situācijā, slikts garastāvoklis var piemeklēt ikdienā, pat katru dienu, taču svarīgi, cik lielā mērā mēs to izjūtam, vai tas pārņem mūs pilnībā vai pāriet, ja situācija ir atrisinājusies pozitīvi? Vai mēs varam “pārslēgties”, sagādāt sev baudas mirkļus, noorganizēt atpūtu, filmas noskatīšanos vai SPA procedūru u.tml.

Kādi vēl var būt emocionāli traucējumi pēcdzemdību periodā? Esot arī tādas pēcdzemdību skumjas. Vai tā ir tā pati depresija? 
Pēc dažu autoru domām, garastāvokļa izmaiņas pēc dzemdībām piedzīvo lielākā daļa sieviešu – 85%. Visbiežāk tās ir viegli izteiktas, pārejošas izmaiņas ar straujām emociju svārstībām no dusmām līdz asarām, kas pārsteidz pašas māmiņas. Viņas kļūst viegli aizvainojamas, jūtīgas, satraucas pat bez īpaša iemesla, slikti guļ. Tās arī ir “pēcdzemdību skumjas” jeb “baby blues”, “maternity blues”, ko mūsdienās uzskata par normālu sievietes reakciju. Tās parasti sākas ap 3-5 pēcdzemdību dienu un pāriet pašas līdz desmitai dienai. Taču, ja šīs izmaiņas saglabājas vai pieņemas spēkā ilgāk nekā 2 nedēļas, tas varētu liecināt par depresijas sākumu.

Kāds ir pēcdzemdību depresijas iemesls? Dzirdēts izteikums – tās jau tikai hormonu svārstības, nevis depresija. Vai tā ir pareizi teikt? Varbūt tas no rakstura atkarīgs? Vai depresiju izraisa ārējie faktori vai varbūt vitamīnu trūkums un grūtniecības novājinātais organisms?
Neskaitāmos pētījumos tomēr nav izdevies atrast pierādījumus tam, ka garastāvokļa svārstības izraisa hormonālās izmaiņas, vitamīnu trūkums un novājinātais organisms. Taču sievietes dzīvē notiek ļoti straujas un neatgriezeniskas pārmaiņas. Viņa vairs nevar iet gulēt tad, kad vēlas un gulēt tik cik vēlas. Viņai vismaz uz laiku ir jāatsakās no pierastām ikdienas lietām un priekiem. Vairs nevarēs ēst un dzert visu, ko kārojas, pēkšņi izdomāt aiziet uz kino vai pasaukt ciemiņus. Būs jāatsakās no ikdienas darba ritma, tikšanās ar kolēģiem, karjeras veidošanas utt. Tā vietā būs darbs 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Sievietes izskats arī var mainīties, varbūt neizdosies atgūt pirms grūtniecības esošās formas. Dzemdību laikā iegūtie plīsumi var radīt sāpes un diskomfortu, arī bailes no dzimumdzīves. Tāpat barošana ar krūti var radīt stresu.

Ir par ko satraukties, ko pārdzīvot un pie kā pierast. Un vēl ir jārūpējas par mazu būtni, kura nerunā, bet nepārtraukti kaut ko pieprasa. Šo būtni vajag iemācīties saprast un mīlēt – jā, arī mīlestības jūtas nerodas uzreiz, tas prasa laiku, bet jaunās māmiņas, to nezinot, sāk sevi lieki šaustīt un vainot mātes jūtu trūkumā.

Vai taisnība, ka pēcdzemdību depresija biežāk piemeklē tās sievietes, kas nav vēlējušas savu bērnu, kam patīk čīkstēt, lai pievērstu sev uzmanību, kam nav hobiju utt.? 
Depresija biežāk novērojama šādos gadījumos - ja tas ir pirmais bērns, ja bijusi nevēlama grūtniecība, māmiņa ir vientuļa, ģimenē vai pārī ir attiecību problēmas, ja ir veselības problēmas jaundzimušajam, ja jau iepriekš ir bijušas depresijas epizodes, depresija bijusi grūtniecības laikā, vai pēdējais - ja māmiņas personība ir ar noslieci uz perfektumu un/vai ar zemu pašvērtējumu.

Ko darīt, kā nepieļaut vai novērst depresiju pēc dzemdībām? Vai tā var pāriet pati no sevis? Kādas pazīmes varētu norādīt, ka nu gan noteikti jāvēršas pie kāda speciālista, nevar turpināt pie sevis pārdzīvot un kaunēties vērsties pēc palīdzības?
Ja ir aizdomas par depresiju, kaunēties nevajag. Tas ir signāls, ka jāmeklē palīdzība. Var sākt ar palīdzības meklējumiem tuvākajā apkārtnē - vīrs, radi, draugi, kaimiņi. Jaunai māmiņai ir ļoti svarīga atpūta, iespēja pagulēt lieku stundu, vai vienkārši pabūt kādu laiku vienai pašai. Ir jāsaprot, ka sieviete nepārtraukti ir ļoti ciešā kontaktā ar mazuli, kuram visu laiku jādod rūpes, uzmanība, mīlestība. Taču cik daudz viņai sanāk saņemt pašai? Ir jātiecas pēc līdzsvara starp to, kas tiek dots un kas tiek saņemts. Katra māmiņa labāk zinās, kā atgūt iztērētos spēkus, vai aiziet uz frizētavu, vai vienkārši mājās pagulēt, kamēr vīrs ar ratiņiem pastaigājas ārā.

Vēl būtu svarīgi mazināt vēlmi būt ideālai mammai, jo ideāls nekad nav sasniedzams. Neviena no mums nekļūst par labu māti līdz ar bērna piedzimšanu. Tās ir prasmes un iemaņas, kuras apgūstam pamazām, soli pa solim. Mācoties kļūdīties un kaut ko nezināt ir tikai pašsaprotami.

Var meklēt iespēju apmeklēt pašpalīdzības grupas vai nodarbības māmiņām ar zīdaiņiem, kur ir iespēja dalīties savos pārdzīvojumos un dzirdēt, kā citas tiek galā ar līdzīgām problēmām.

Ja tuvinieku sniegtā palīdzība nedod pozitīvus rezultātus, jāmeklē speciālista palīdzība. Vieglākas depresijas gadījumā var palīdzēt dažādas īsveida psihoterapijas metodes (atbalsta, kognitīvi-biheiviorālā, psihodinamiskā). Smagākos gadījumos sievietei ieteiks arī antidepresantu kursu. Te būtu svarīga sadarbība starp dažādiem speciālistiem – psihiatru un psihoterapeitu.

Jo savlaicīgāk tiks uzsākta ārstēšana, jo mazāk cietīs mātes-bērna attiecības, arī depresija nekļūs hroniska un mazināsies risks nākotnē atkārtoti saslimt ar depresiju.

 

 

 

 

 


Saistītie raksti

DEPRESIJA – pazīmes, cēloņi, risinājumi

5 lietas, kas tev JĀZINA par depresiju

Pēcdzemdību skumjas... Cik nopietni?

ŪDENS – PALĪGS pret sliktu garastāvokli un depresiju

Mātes izjūtu izkopšana



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

Niks (viesis), 2013. gada 26. februāris, 10:34

Zinu, ko tas nozīmē...

Ziņot par nekorektu komentāru
Ilžuks (viesis), 2013. gada 27. februāris, 12:03

Galvenais nekreņķēties! Jāpieņem, ka šādas skumjas var gadīties, paraudāt, ja vajag un turpināt savu jauno, neparasto, notikumiem bagāto dzīvi kopā ar mazuli ;)

Ziņot par nekorektu komentāru
:) (viesis), 2013. gada 18. marts, 14:03

Turaties māmiņas, viss pāries un būs labi!

Ziņot par nekorektu komentāru
Krikse (viesis), 2013. gada 21. marts, 10:41

Ilgi nevajag ļauties tām skumjām.

Ziņot par nekorektu komentāru
+1 (viesis), 2013. gada 26. marts, 14:42

Jā, arī mani šis dvēseles stāvoklis piemeklēja, tomēr domas par mazo bija spēcīgākas, pēc trim dienām izdevās atkal sevi dabūt rāmjos un pēc tam tas vairs nav atkārtojies.

Ziņot par nekorektu komentāru
1  2  


kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna