espati.lv

Pēcdzemdību skumjas... Cik nopietni?

Pēc-dzemdību skumjas... Cik nopietni?

Autors: Marta Kukarane, espati.lv
Foto: shutterstock.com
2008. gada 19. novembris

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Katrā ģimenē bērniņa piedzimšana neapšaubāmi ir liels un nozīmīgs notikums. Lai gan jaunā māmiņa mazuli nēsājusi deviņus mēnešus un ir bijis gana daudz laika sagatavoties bērniņa atnākšanai, ne viss var izrādīties gluži tā, kā domāts un lasīts grāmatās. Pēc dzemdībām var nākties piedzīvot dažādus ne visai patīkamus mirkļus, emocionālus pārdzīvojumus un stresa situācijas, ar kurām jaunā mamma nepavisam nav rēķinājusies. Apjukums, satraukums par jauno un atbildīgo  māmiņas lomu var izraisīt dažādas reakcijas – histēriskas raudas, neapmierinātību, izmisumu. Un nevilšus sieviete nobīstas pati no sevis. Kas ar mani notiek? Kā lai tieku ar sevi galā? Vai es vispār spēšu būt laba mamma? Par to, kāpēc tā notiek un kā pārvarēt pēcdzemdību skumjas jeb pēcdzemdību depresiju, jautājām ginekoloģei Ramonai Bikaviņai un neonatoloģei Ramonai Irbei.


Kā tās izpaužas?

Kad sieviete kļūst par māmiņu, tas ir smags psiholoģisks process. Lielāku vai mazāku diskomfortu pēc dzemdībām izjutušas vairākums jauno māmiņu. Pirms dzemdībām katra topošā mamma par savu bērniņu domā, bet, bērnam nākot pasaulē, viņa var justies apjukusi. Mainās dzīves ritms, citi pienākumi aiziet otrajā plānā, var būt grūti samierināties ar to, ka vairs nav laika un spēka sevi veltīt citiem pienākumiem – mājas uzkopšanai, vīrietim un tamlīdzīgi. Var rasties vainas izjūta un bailes. Bailes par to, vai sieviete spēs būt laba mamma, par bērna veselību, par visu, kas notiek pasaulē. Barojot bērniņu ar krūti, mainās arī sievietes hormonu līmenis, tāpēc viņa kļūst emocionālāka, raudulīga, var aizsvilties arī par dažādiem sīkumiem. Katrā ziņā mājiniekiem šie apstākļi jāņem vērā un jāsaprot, ka tās nav nekādas sievietes kaprīzes. Šajā periodā ļoti nepieciešams tuvinieku un draugu atbalsts, arī sapratne.

Jāatzīst, ka šādai nomāktībai par iemeslu var būt ne tikai fizioloģiskas un psiholoģiskas pārmaiņas pēc dzemdībām, bet arī tas, vai šis bērniņš ir gaidīts, vai sievietei blakus ir vīrietis, kurš, tāpat kā topošā māmiņa, priecājas par atvasi. Ja bērniņu gaida gados ļoti jauna māmiņa, var gadīties, ka viņa saņem nosodījumu no savas mātes vai citiem ģimenes locekļiem. Topošā māmiņa dzīvo stresā un negatīvu emociju iespaidā. Savu lomu var spēlēt arī finansiālie apstākļi, jo bērna ienākšana ģimenē neizbēgami prasīs ievērojamus izdevumus. Sieviete, iespējams, nav īsti gatava bērnam arī psiholoģiski, bet tā sanācis. Protams, ideālajā variantā bērniņam jābūt plānotam un gaidītam, nevis gluži kā sniega lavīnai uz galvas.


Kā rīkoties?
Bailes grūtniecības laikā ir pilnīgi normāla parādība. Sieviete baidās par gaidāmajām pārmaiņām darbā, personiskajā dzīvē. Arī mātes jūtas var nerasties uzreiz. Māmiņai ir jāsaprot, ka arī rūpēties par bērniņu jāiemācās, un šis process nenotiek vienā dienā. Vērojot, kā zīdaini ģērbj un mazgā slimnīcas personāls, māmiņai var rasties iespaids, ka viņa ir nevarīga un slikta māte, jo bieži vien pirmajās dienās ir bail pacelt pat rociņu vai kājiņu, lai  bērnu pārģērbtu. Mammai jāatceras, ka šie cilvēki to dara jau gadiem ilgi un tā ir viņu ikdiena. Labi, ja slimnīcā ir ļoti atsaucīgs pesonāls, kas šādās situācijās nomierina un sniedz derīgus padomus.

Pēcdzemdību skumjas var rasties ne tikai tūlīt pēc dzemdībām. Lūzuma punkts dažreiz iestājas nedēļu, divas vai pat mēnesi pēc bērna piedzimšanas. Šādos brīžos ļoti noderēs jebkāds atbalsts. Jauki, ja vīrietis ir gana saprotošs un pacietīgs, lai sniegtu emocionālu atbalstu, kā arī aktīvi piedalās bērniņa aprūpēšanā. Šeit gan jāpiebilst, ka nomāktības periodu var piedzīvot arī vīrietis, jo arī viņam tēva loma ir gluži kas jauns. Lielu atbalstu var sniegt draudzene vai mamma, kurai bērniņa piedzimšana jau aiz muguras un kura radušos situāciju un izjūtas saprot. Ļoti labi, ja sievietei ir uzticams ārsts vai vecmāte, kurai pastāstīt par savām izjūtām un jautāt pēc padoma.

Šeit jāpiemin mūsu senči, kuri pēcdzemdību periodam pievērsuši diezgan lielu nozīmi. Pēc tautas ticējuma, jaundzimušo pirmos trīs mēnešus nevienam nevajag rādīt, tā sakot, lai neuzliek ļaunu aci vai nenoskauž. Tagad mēs to visu skaidrojam vienkārši – māmiņai un bērniņam nepieciešams vienam ar otru sarast. Bērniņam vēl ir vāja imūnsistēma, un viņš ir uzņēmīgs pret dažādām slimībām. Arī tas, ka sievietes dzemdējušas bērnus turpat uz lauka un turpinājušas pļaut sienu, nav bijis gluži normāli. Sieviete nedēļniece nedēļu pēc dzemdībām atpūtās. Viņu apciemoja mājinieki, izrādīja interesi par sieviets labsajūtu un veselību, tādējādi apliecinot, ka saprot, ko jaunā māmiņa pārdzīvojusi un cik tas ir svarīgs notikums.


Ja piezogas pēcdzemdību depresija

Vairākumā gadījumu pēcdzemdību skumjas pāriet, bet ir gadījumi, kad jāmeklē palīdzība pie speciālista. Pēcdzemdību depresija ir pasaulē atzīta diagnoze, un šo stāvokli nudien nevajadzētu uztvert vieglprātīgi. Sekas var būt pat ļoti nopietnas – ciest var gan mamma, gan bērniņš, tāpēc vajadzētu censties problēmu pamanīt un novērst jau laikus. Iemesli šādai saslimšanai var būt tikpat dažādi kā pēcdzemdību skumjām. Tā var attīstīties tad, ja sieviete savās rūpēs par bērniņu ir viena, vecāki, draugi vai tuvinieki nepieciešamību pēc palīdzības nepamana vai vienkārši nepievērš tam uzmanību. Pētījumi rāda, ka depresijas risks ir lielāks tām sievietēm, kam jau bijusi nosliece uz depresiju. Dzemdības ir liels satricinājums organismam, tāpēc var saasināties vēl nepamanītas kaites vai nervu sistēmas traucējumi, piemēram, šizofrēnija. Pēcdzemdību depresija ir ārstējama un ar laiku mazināsies. Atkarībā no depresijas smaguma pakāpes palīdzēt varēs psihoterapeits vai psihiatrs.


Ne tikai māte, bet arī sieviete
Lai novērstu diskomforta rašanos pēc dzemdībām, sievietei un arī viņas tuviniekiem būtu jāatceras, ka viņa nav tikai mamma, bet arī sieviete. Noteikti nevajadzētu ļaut, lai bērniņš paņem simtprocentīgi visu uzmanību, jo ir nepieciešama atpūta un laiks tikai sev vai kopā ar savu vīrieti. Brīnišķīgi, ja pārim izdodas izrauties no mājas kaut vai uz pāris stundām, lai kaut kur pavakariņotu vai noskatītos filmu. Sievietei nekādā gadījumā nevajadzētu nolaisties, bet censties par sevi rūpēties. Būtu jāmeklē kāda tuvinieka vai drauga palīdzība, kas varētu bērniņu vecāku prombūtnes laikā pieskatīt. Pienu var arī atslaukt, tādējādi neuztraucoties par bērniņa barošanu, bet šādi atpūtas brīži nāks par labu jums visiem – gan jaunajai māmiņai, gan tētim. 

Saistītie raksti

Man bērniņš piedzima Zviedrijā

5 IZMAIŅAS tavā ķermenī pēc DZEMDĪBĀM

Vasaras DEPRESIJA – kas tā tāda?

5 lietas, kas tev JĀZINA par depresiju

10 padomi, kas PALĪDZĒS samazināt negativitāti TAVĀ ikdienā



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

zebest, 2008. gada 22. novembris, 21:48

Man no visa šī nebija gandrīz nekas, nu varbūt tas drausmīgais nogurums no miega bada, bet laikam varu teikt, ka esmu sveikā tikusi cauri. Gribēju tikai teikt, lai topošās mammas nesatraucas, ne visām ir tā. Galvenais tiešām ir tas līdzcilvēku atbalsts.

Ziņot par nekorektu komentāru



kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna