Pulciņi un nodarbības bērniem. Kādus izvēlēties? II daļa

Konsultē: Edīte Putniņa, Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālās studijas „Knīpas un Knauķi” vadītāja.

Vokālās nodarbības, pirmkārt, attīsta muzikālo dzirdi un ritma izjūtu, otrkārt, veidojas izpratne par to, ka dziedāšana nav tik vienkārša prasme, kā sākumā liekas, ka tai ir jāpieliek ne mazums darba un uzmanības. Bērniem top skaidrs, ka dziedāšana sevī apvieno ļoti skaidrus tehniskus pamatus un radošu brīvību vienlaikus. Treškārt, veidojas skatuves kultūras iemaņas, kas tiek trenētas, gatavojot regulārus koncertus. „Knīpas un Knauķi” studijā dalības ierobežojumu nav, jo studijas darbība ir vērsta uz bērnu dzirdes un vokālo iemaņu attīstību, prieku un radošu pieeju visam, tādejādi veidojot priekšstatus, ka radoša personība ir pamats un priekšnoteikums katra cilvēka realizācijai dzīvē, neatkarīgi no profesijas.

Dziedāt var iemācīties visi bērni, būtiskākais ir jāiemāca dzirdēt un klausīties! Dziedāt spēja ir saistīta ar specifisku koordinācijas spēju starp to, ko cilvēks dzird un to, ko spēj attēlot ar balsi. Pasniedzējas praksē pierādījies, ka dzird visi bērni. Vokālo nodarbību pasniedzējai ir patiess prieks par katru bērnu, kas, uzsākot nodarbības šķietami neprecīzi nodzied skaņas un pēc zināma laika ir sakoordinējušies un jauki prot dziedāt vispār pieņemtajos dziedamajos augstumos, izteikti grūtāk gan ir tiem bērniem, kas no dzimšanas runā zemās vai arī ļoti smalkās balsīs. Tam vajadzīgais laiks ir ļoti dažāds –  citam pietiek ar vienu sezonu, citam paiet pāris vai 3 gadi, jo šis process ir saistīts arī ar bērna uzmanības noturību, gan ar dažādiem psiholoģiskiem faktoriem –  kautrību vai pārlieku aktivitāti. Būtiski ir apzināties kādā līmenī ir vēlme dziedāt: šie pamati –  dzirdēt un spēt koordinēt savu balsi,  jau dod iespēju gan piedalīties kopīgās dziedāšanās – vai tas būtu koris vai vienkārši padziedāšana ballītē, jūtoties labi un komfortabli, saprotot, kas un kā ir jāklausās, kas jau ir daudz! Savukārt, lai attīstītu vokālās dotības tuvāk profesionālam līmenim, ar laiku pieaugot, jāmeklē iespējas mācīties arī individuāli, kā mūzikas skolās.  

Vislabākais laiks sākt regulāras vokālās nodarbības ir no 3 – 3,5 gadu vecuma, jo visvērtīgākie pamati tiek iegūti pirmsskolas vecumā, taču nekad nav par agru un arī par vēlu. Edīte Putniņa iesaka līdz 3 gadu vecumam darboties mājās vai ļoti nelielās grupiņās, jo bērna psihes uztvere vēl nav tik stabila, lai darbotos lielos mērogos visās nozīmēs, tā var nejauši iegūt psiholoģiskas traumas, kam nav nekāda sakara ar mūziku, bet kas atstāj iespaidu bērna zemapziņā uz ilgu laiku.

Konsultē: Inguna Gremze, Teātra studijas „Vinnijs” dibinātāja un režisore.

Teātra māksla ir kolektīva māksla, kas attīsta bērnam spēju darboties kolektīvā – sadarboties vienam ar otru veidojot izrādi, ieklausīties sava partnera paustajās domās un emocijās. Teātra māksla attīsta pašu cilvēku kā personību, jo māca izpaust savas domas un jūtas izmantojot savu ķermeni un balsi. 

 Ierobežojumi dalībai teātra pulciņā principā nepastāv. Bieži ļoti kautrīgiem vai intravertiem bērniem teātra nodarbības var palīdzēt atraisīties, arī tad, ja bērns ir ļoti ekstraverts – teātrī var mācīties sadarboties ar citiem.

Inguna Gremze akcentē, lai veidotu interesi un izpratni par teātri,  jau no mazotnes jāved bērns uz teātriem,  koncertiem, jo tad vecāki iepazīstina ar šo procesu, jo bieži ir bērni un jaunieši kuri saka, ka viņiem nepatīk teātris, bet tad kad režisore jautā vai teātris ir apmeklēts, izrādās ka nekad. Latvijā ir ļoti daudz bērnu kuri ne reizi nav bijuši teātrī, tāpēc piedalīšanās teātra pulciņā ir iespēja izprast šo mākslas žanru.

Uzsākt piedalīties teātra pulciņā bērns var tad, kad sāk apzināties sevi kā  personību, var spriest un apzināti rīkoties. Ir bērni kuri to spēj jau 4 – 5 gados, bet pārsvarā tas ir sākot no 6 – 7 gadu vecuma un līdz sirmam vecumam.

Režisore uzsver, ka spēlējot teātri ilgstoši, jaunieši iemācās domāt, radīt savu ideju un būt radošam, kas mūsdienās ir vissvarīgākais.