espati.lv

Utis - delikātā problēma

Utis - delikātā problēma

Autors: Zanda Kozlovska
Foto: bigstockphoto.com
2010. gada 13. augusts

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Lai cik bieži tu mazgātu un ķemmētu savu bērnu, retais ir tas laimīgais, kas bērnību pavada bez utīm. Šī delikātā, bet ne būt ne tik retā, problēma piemeklē teju vai katru ģimeni, taču nekrīti panikā, mūsdienās tā ir ātri un viegli atrisināma.

Galvas ādas nieze un mazas, baltas oliņas pie matu saknēm ir visai pārliecinošas pazīmes, ka utis - nelūgtais ciemiņš, ir arī uz tava bērna galvas ādas.
Lai gan tradicionāli tiek uzskatīts, ka utis ir netīrības līdzgaitnieces, patiesībā šiem parazītiem ļoti patīk smaržīgi, tīri un izmazgāti mati. Tāpēc utis ir ciemiņš arī pašās kārtīgākajās ģimenēs. Tiesa gan, šeit to uzturēšanās ilgumu parasti ierobežo līdz minimumam.

Kas ir utis
Runājot par utīm, jāmin, ka to ir daudz un dažādas sugas, bet šoreiz stāstīsim tikai par galvas utīm, kuras ir biežākā bērnudārzu un skolu bērnu problēma. Galvas utis ir mazi parazīti, kas dēj vidēji 4 oliņas dienā, pavisam savas dzīves laikā saražojot aptuveni 150 oliņu, kuras 15 līdz 17 dienu laikā attīstās par jaunām utīm.
Utu iemīļotākās barošanās vietas ir aiz ausīm, pakausis un deniņi. Šajās vietās pašķirstot matus, var pamanīt, ka daži no tiem atgādina koka zaru pavasarī. Tikai pumpuru vietā te atrodamas gnīdas (utu oliņas).
Tās dzīvo uz galvas ādas un pārtiek no ādas un asinīm. Visvairāk utis traucē naktīs, jo tieši tas ir laiks, kad parazīti barojas. āda ar laiku sāk niezēt un ap koduma vietām veidojas sakasījumi un pat sastrutojumi.
Vēl viens ļoti nopietns iemesls, kāpēc no utīm jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk, ir to potenciālā iespēja pārnēsāt dažādas citas infekciju saslimšanas.

Kā var tikt pie utīm

Šis nav mājdzīvnieks, kuru izvēlas tā saimnieks, tās nāk ne lūgtas, ne aicinātas. Iespēja inficēties ar utīm ir tiešā kontaktā ar to nēsātājiem. Ja bērnudārzā, bērnu skoliņā, vasaras nometnē vai skolā kādam ir utis, nav nekā pārsteidzoša, ja drīz tās ir visam kolektīvam. Utis tiek iemantotas gan saliekot kopā galvas, gan tad, ja bērni guļ uz viena spilvena, lieto vienu ķemmi, matu lenti vai citu apģērba gabalu. Tāpēc ir vērts mazajiem vēlreiz atgādināt, ka ir personīgās mantas, ar kurām ar draugiem nedalās, kā piemēram, matu gumijas, lentes, ķemmes.
Arī ārstējot utis, ņem vērā, ka tās jāārstē visai ģimenei un bērna kolektīvam, jo citādi tie, kas no utīm atbrīvosies, drīz vien no neārstētajiem iegūs jaunus parazītus.
Lai gan bieži šķiet, ka pavēstīt par šādu problēmu bērna mācību iestādes darbiniekiem ir apkaunojoši, to vajadzētu darīt, ne tikai tāpēc, lai pievērstu apkārtējo uzmanību problēmai, bet arī, lai pasargātu bērnu no atkārtotas inficēšanās.

Ārstēšana
Droši vien ne viena vien no mums atceras bērnību, kad pēc šādas ražīgas sporta nometnes vai bērnudārza apmeklējuma, mamma ilgi plūkāja matus. Pašlaik utu apkarošanā ir daudz novitāšu, piemēram, speciālie pretutu šampūni un losjoni. Tos ražo vairāki ražotāji, un tiem ir dažāds iedarbības stiprums un aktīvie komponenti. Tāpēc pirms līdzekļa iegādes ir vērts konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai aptiekāri, par tieši tavam mazajam piemērotāko. Iespējams nav vērts sākt ar stiprāko, jo mēdz gadīties, ka bērniem ar jutīgāku galvas ādu var parādīties alerģiskas reakcijas, kas nopietni apgrūtina tālāko utu apkarošanu.
Tomēr, ar šampūna lietošanu vien nepietiek. Mati arī jāķemmē ar speciālu, ļoti smalku ķemmīti, lai atbrīvotos no mirušajām utīm un gnīdām.
Ja bērna mati ir gari un grūti ķemmējami, diemžēl pirms šīs procedūras tos būtu vēlams apgriezt, vismaz tā, lai nolīdzināt bojātos galus un padarītu iespējamu izķemmēšanu.
Labā ziņa ir, ka mati ātri vien ataugs, un bērna galvas izskats un arī pašsajūta noteikti būs labāka, ja matos nedzīvos mazie, nejaukie parazīti.
Apkarojot utis, zini, ka tās dzīvo ne tikai bērna galvā, bet arī matu kopšanas piederumos, dvieļos, palagos, apģērbā un pat mīkstajās rotaļlietās. Lai iznīcinātu utis no drēbēm, ūdens temperatūrai, kurā to visu mazgā jābūt augstākai par 55 grādiem, un priekšmetam tajā jāatrodas vismaz 5 minūtes. Tos piederumus, kurus nevar pakļaut šādai apstrādei, vēlams ievietot plastmasas maisiņā, aizsiet galu un šādi uzglabāt aptuveni divas nedēļas, kuru laikā visas dzīvēs utis, atstātas bez barošanās iespējām, aizies bojā.
Patiesi efektīvam utu apkarošanas scenārijam būtu jābūt divos cēlienos. Pēc pirmās pretutu līdzekļa lietošanas reizes, to derētu veikt atkārtoti pēc aptuveni 2 nedēļām.
Bērniem ar ļoti jutīgu galvas ādu bieži vien neder gandrīz neviens no aptiekās nopērkamajiem līdzekļiem. Tad tīri labi izmantojams ir vazelīns, ar kuru apsmērē galvas ādas bojātās vietas. Zem tā kārtiņas utis iet bojā un pēcāk tās veiksmīgi var izķemmēt. Vienīgi šo līdzekli ir visai grūti izmazgāt no galvas un mati kādu laiku izskatās taukaini.
Lai gan bieži vien tiek izmantoti dažādi tautas līdzekļi, kā, piemēram petroleja vai dzīvnieku šampūni parazītu iznīcināšanai vai ķīmiska matu krāsošana, ar šādu pašdarbību nodarboties nevajadzētu. Pirmkārt, tas var izraisīt ļoti spēcīgu un nepatīkamu alerģisku reakciju, kas padarīs bērna jau tā sakairināto galvas ādu vēl jutīgāku un sāpīgāku. Un otrkārt, parasti tie ir visai drastiski, smirdīgi un citādi nepatīkami paņēmieni.
Kāpēc lai sarežģītu sev dzīvi, ja progress piedāvā tik daudz, patīkamākas un ērtākas utu apkarošanas metodes.



Saistītie raksti

Putekļu ērcīte - zem vienas segas ar ļaundari

NEVĒLAMIE apakšīrnieki - cērmes, spalīši un citi mošķi



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

Bize (viesis), 2010. gada 16. augusts, 12:36

Šis ir manas bērnības lielākais murgs! Līdz ko septembrī aizgāju uz skolu, tā atkal mammai jāķeras pie kukaiņu iznīdešanas manā galvā. Tā kā man bija gari mati, pasākums vienmēr ieilga un bija ļoti nepatīkams. Ar šausmām gaidu brīdi, kad mani bērni sāks iet skolā.

Ziņot par nekorektu komentāru
:) (viesis), 2010. gada 19. augusts, 11:09

Riktīgi sasmējos ka utis nav mājdzīvnieks un ka ne mēs tās, bet viņas mūs izvēlas:)))))

Ziņot par nekorektu komentāru
Silva (viesis), 2010. gada 19. augusts, 11:25

Atceros to reizi dzīvē, kad man skolā bija utis... Baigs notikums. Matus vairākkārt smērēja ar kodīgu (ja nemaldos) čemeriņūdeni un virākas stundas bija jānēsā plastmasas maišiņš ar dvieli ap galvu. Dabūju tās utis skolā. Pretpasākumus īstenojām visa ģimene. Nezinu gan, vai klasē arī kāds to darīja...

Ziņot par nekorektu komentāru
Nina (viesis), 2010. gada 19. augusts, 12:09

Pag, bet tās utis vairāk tā kā uz bērniem attiecas? Pieaugušie viņas nepārnēsā?

Ziņot par nekorektu komentāru
sanita (viesis), 2010. gada 19. augusts, 13:15

Man bija komiski/traģisks piedzīvojums ar utīm pirms padsmit gadiem. Vairākus mēnešus mocījos ar šaumīgu galvas niezi. Apstaigāju deramatlogus, alergologus un pat pabiju pie pūšļotāja. Visi plātīja rokas - neviens nevarēja līdzēt. Un tad atklājās, ka bērnam bērnudārzā visai grupai gandrīz ir utis. Viss salikās pa plauktiņiem... Savukārt pret mediķiem un "dziedniekiem" un viņu profesionalitāti man kopš tā laika ir vēl rezervētāka attieksme, kāda bija iepriekš.

Ziņot par nekorektu komentāru
1  2  3  4  


kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna