espati.lv

Vērtīgi ieteikumi, lai palīdzētu bērnam SĀKT runāt un IZKOPT savu runu

Vērtīgi ieteikumi, lai palīdzētu bērnam SĀKT runāt un IZKOPT savu runu

Autors: Anna Eglīte, espati.lv
Foto: shutterstock.com
2008. gada 19. decembris

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Viens no vecāku gaidītiem brīžiem mazuļa attīstībā ir pirmie vārdiņi. Lai arī mēs mazliet grēkojam ar vēlmi salīdzināt mūsu bērnu ar draugu un paziņu atvasēm, to nevajadzētu darīt, izvērtējot gadu līdz divu gadu vecu cilvēciņu runāšanas prasmi un vārdu krājumu.

Ārsti un zinātnieki, kuri šajā jomā centušies ieviest standartus un parametrus, spējuši noteikt vien ļoti plašas normas robežas. Saskaņā ar pētījumiem, piemēram, vārdu minimums gadu un trīs mēnešus vecam bērnam ir 4–5, savukārt maksimums – 232 vārdi.

Vecākiem vērts zināt, ka valodas attīstībai ir divas formas. Pasīvā – bērns saprot to, ko jūs sakāt, un aktīvā – paša centieni sarunāties. Parasti pasīvā runas forma bērniem attīstās ātrāk un jau 10–12 mēnešus vecs mazulis atpazīst un saprot daudzu priekšmetu un darbību nosaukumus, bet runāt vēl nesteidzas.

Redzi, šis ir galds!
Mums, pieaugušajiem, dažkārt šķiet, ka bērns apgūst valodu un iemācās runāt tikai tāpēc, ka viņš dzird mūs runājam. Varbūt tieši tādēļ par labu valodas skolotāju dažkārt tiek uzskatīta televīzija, kamēr psihologi norāda, ka mazs bērns, kurš vēl tikai apgūst runāšanas prasmi, neattiecina pārraidēs notiekošās sarunas uz sevi un neapgūst ne vārdus, ne saistību starp priekšmetiem un to nozīmi.

Bērni ar interesi cenšas atkārtot to, ko saka tētis, mamma un citi pieaugušie, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi šos vārdus izmantos patstāvīgi, lai sazinātos ar citiem.

Lai radītu mazulim vajadzību sarunāties, bērnam ne tikai jāzina dažādi priekšmetu nosaukumi, bet jāspēj saistīt tos savstarpēji ar konkrētām lietām.

Kad rodas vēlme pateikt?
Pirmo bērna sarunu centrālais vēstījums ir vajadzība tikt pie kāda priekšmeta. Šo mazuļa interesi var izmantot kā spēles un rotaļu elementu – stāstot bērnam visu rotaļā notiekošo, aprakstot iesaistītās rotaļlietas. Jo aktīvāks, biežāks un bagātīgāks ir stāstījums, jo bagātāks vārdu krājums tiek iegūts un lielāka motivācija to izmantot.

Logopēdi norāda, ka notikumus, situācijas, cilvēkus, dzīvniekus un priekšmetus aprakstošas sarunas mudina bērnu pašam izmantot vārdus, lai pavēstītu pieaugušajam par savām vēlmēm un vajadzībām.

Lai motivētu mazuli sarunām, vari uz grīdas novietot četras piecas rotaļlietas (uz šādu mantu skaitu mazulis spēj koncentrēt uzmanību). Brīdī, kad bērns sāk izrādīt izteiktu interesi par kādu noteiktu mantu, nevis uzreiz dod to, bet mudini bērnu nosaukt lietu vārdā. Lēnām un izteiksmīgi saki priekšmeta nosaukumu un aicini bērnu atkārtot. Šādās rotaļās pieaugušajam jājūt robeža, lai nespiestu mazuli darīt to, ko viņš nevēlas vai kam nav gatavs.

Sarunas vienā līmenī
Speciālisti iesaka sarunāties un rotaļāties ar mazuli, nevis no augšas uz leju, bet gan vienā līmenī. Parāpojiet četrrāpus, pasēdiet uz grīdas, apgulieties uz sāna. Šādi runas attīstības centieni no pieaugušā puses būs efektīvāki un mazulim uztveramāki.

Skaitāmpanti
Valodas, runas ritma, atmiņas un vizuālās iztēles bagātināšanai labi noder skaitāmpanti. Turklāt daudzi no tiem apvieno vārdus (skaņu) ar darbību (kustībām). Daudzkārt atkārtoti, tie rada ne tikai prieku, bet arī saglabājas mazuļa atmiņā, un, kad bērns sāk aktīvāk sarunāties, var tikai pabrīnīties, cik labi viņš atceras mazos, ritmiskos pantiņus.

Piemēram, pieskaroties ar savu pirkstu un noliecot mazuļa pirkstiņus skaitiet pantiņu:
Utu bunga (noliec īkšķi),
Podu laiža (noliec rādītājpirkstu),
Garais Indriķis (noliec vidējo pirkstu),
Zelta kalējs (noliec zeltnesi),
Eņģelītis (noliec mazo pirkstiņu).

Vai arī:
Zīlīte, žubīte (vicina mazuļa rokas kā spārnus),
Daudz tavu bērniņu (pagrozās viduklī uz abām pusēm),
Divi guļ (plaukstas zem vaiga), divi kuļ (sit ar plaukstām pa ceļiem),
Divi brauc mežā (klēpī sēžot, šūpo bērnu),
Divi velk (atgāž bērnu guļus uz muguras), divi stumj (saliec bērnu uz priekšu),
Divi tek pakaļ (izliek bērnu no klēpja uz grīdas).

Neparastie vārdiņi
Speciālisti norāda, ka nav jāuztraucas par to, ka mazuļa veidotie vārdiņi nav fonētiski gludi. Vēl mazāk vērts uztraukties par to, ka bērns rada jaunvārdus. Neparastu vārdiņu radīšana palīdz mazulim izgaršot valodu un tās skanējumu. Turklāt izdomātajiem vārdiņiem noteikti ir konkrēts vai pat vairāki konkrēti apzīmējumi. Pierakstiet šos jaunvārdus – pēc gadiem tie radīs ne mazums siltu un patīkamu atmiņu un būs jautrs un interesants atklājums nu jau pieaugušajam bērnam!

Vingrinājumi izkoptai runai
Lai palīdzētu mazulim vieglāk apgūt pareizu runu, trenējiet mazuļa runas muskulatūru un orgānus, kas par to atbild, – lūpas un mēli. Kopā ar viņu imitējiet vilciena skaņas, gaudojiet kā vilki, klakšķiniet mēli! Dodiet bērnam izlaizīt karoti, ar mēles galu noķert pilīti no ievārījuma burkas malas. Pielipiniet rupjmaizes bumbulīti aiz bērna priekšējiem augšzobiem – lai ar mēles palīdzību to mācās dabūt nost. Veicot šo vingrinājumu, esiet mazulim līdzās, lai bērns neaizrītos.

Pie spoguļa abi rādiet mēli attēlam un taisiet dažādas sejiņas. Šādi rotaļu veidā trenēsiet runas muskuļus, padarīsiet bērnam daudzu valodas skaņu izrunu vieglāk apgūstamu, bet, no otras puses, tā būs uzjautrinoša rotaļa abiem.

Pacietību, tikai pacietību!
Pirmie bērna vārdi parasti ir lietvārdi. Ap pusotra gada vecumu mazuļi sāk tos veidot mazos – divu vārdu – teikumos, piemēram, ”Aua am-am” (suns ēd/grib ēst). Šajā brīdī mazuli var sākt mācīt klausīties, kad lasa priekšā. Sākumā bērna pacietības var pietikt vien piecām minūtēm, bet ar laiku mazulis pats aicinās tevi palasīt priekšā, un tad ar smaidu varēsi atcerēties, kā mudināji viņu pirmajiem vārdiņiem.



Saistītie raksti

12 EFEKTĪVI vingrojumi MĀJAS apstākļos

5 foršas IZKLAIDES iespējas kopā ar bērnu līdz gada vecumam

Atstāt BĒRNU mājās VIENU - kad var?

Mazās garšas baudas attiecībās

Māci mazulim ieelpot pasauli!



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

zemuudene, 2008. gada 31. decembris, 11:48

Atceros, kā vīramāte gribēja manu bērnu aizsūtīt pie ārsta, jo meitai tuvojās divi gadi, bet bērns vēl nerunāja garos pilnos teikumos. Pagāja mēnesis un bērnu nevarēja apklusināt. Tāpat pilnīga taisnība par rosināšanu runāt - mani radu bērni nerunāja gandrīz vispār līdz četru gadu vecumam, jo atlika tikai sīcim parādīt ar pirkstu vai iekunkstēties, kad mammīte jau zinaja, ko šis grib un tūlīt arī iedeva. Protams, bērnam nebija nekādas motivācijas runāt.

Ziņot par nekorektu komentāru
Niks (viesis), 2009. gada 27. decembris, 14:48

> Rakstīt šeit!

Ziņot par nekorektu komentāru



kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna