Vesels kā rutks. Norūdīts (arhīvs)

Tuvojas pavasaris, un aizvien biežāk bērni šķauda un puņķojas. Sezonas vīrusiem pretoties spēj tikai spēcīgākie. Padari par tādu arī savu mazuli – sāc ar norūdīšanos.

Lai gan rūdīšanās ir garš un dažkārt pat grūts process (ne vienmēr tavs mazais dārgums sapratīs, kāpēc viņam jāmazgājas aukstā dušā un jārīvē kājas ar dvieli), tas atmaksājas. Pirmām kārtām – tas ir sirdsmiers, ka bērns ir vesels, un šo brīnišķīgo sajūtu nespēj atsvērt nekādi pārpasaulīgi labumi. Tas ir ieguvums finansiāli, tu ietaupīsi visai daudz naudas, ko citkārt atstātu aptiekās. Arī darbā kavētās stundas, kas jāpavada pie sirgstoša bērna gultiņas, un iesnu dēļ negulētās naktis ir fakts, ko katrs vecāks savā dzīvē labprāt nepiedzīvotu. Un pat, ja to nevar novērst pavisam, norūdīšana ir veids, kā slimošanas biežumu un ilgumu samazināt līdz minimumam.


Kas ir norūdīšana
Teorētiski par norūdīšanos sauc visas procedūras (izklausās sarežģīti, bet nebīsties, tā nav), kas palīdz organismam labāk pretoties ārējās vides (nosalšanas, caurvēja, slapju kāju utt.) nelabvēlīgajiem faktoriem.

Rūdīšanās pamats ir pieradināt ķermeni operatīvi reaģēt uz dažādām temperatūras maiņām.

Cilvēka organisma darbības princips paredz, ka tam jānotur nemainīga ķermeņa temperatūra neatkarīgi no tā, vai ārā cepina saule vai puteņo un pie deguna piesalst lāstekas. Mūsos ir ielikts siltuma regulācijas mehānisms, kas pēc vajadzības vai nu liek ķermenim ražot papildu siltumu, vai – gluži otrādi – atdod to apkārtējai videi. Ja kaut kas noiet greizi, organisms var pārkarst vai pārmērīgi atdzist un tiek vājināta imunitāte, tādējādi atvērot vārtus infekcijām. Tāpēc, ja mazais biezajā jakā sasvīdis, bet kājas sniegā sabristas slapjas un nosalušas, nerūdītam bērnam visdrīzāk tas beigsies ar iesnām un puņķošanos. 

Lielā mērā ķermeņa sasilšanu un atdzišanu palīdz regulēt asinsvadi. Karstumā tie paplašinās un ādai pieplūst vairāk asiņu, tā sakarst un atdod siltumu apkārtējai videi (tāpēc karstumā pietvīkstam). Savukārt aukstumā notiek pretējs process – asinsvadi sašaurinās un āda kļūst vēsāka, saglabājot vairāk siltuma ķermeņa iekšpusē. Trenējot asinsvadus, process notiek raitāk un ķermenis tik viegli nenosalst un nepārkarst.


Kad un kā sākt
Lai gan par iespējām, kā saglabāt veselību, lielākoties domājam tad, kad tā sašķobās, sākt norūdīt var vienīgi veselu bērnu.
Turklāt tas jādara pamazām. Lai ko arī tu izvēlētos kā savam bērnam piemērotāko, sāc vien ar pāris minūtēm ilgu procedūru, pakāpeniski to nedaudz paildzinot. Vai arī, ja tās būs ūdens procedūras, sāc ar normālu temperatūru, katru dienu to pazeminot par pāris grādiem.
Turklāt, ja kāda iemesla dēļ norūdīšanās process tiek pārtraukts, tas atkal jāatsāk no sākuma. Tā, it kā tu to darītu pirmo reizi.
Un ņem vērā, ka mēs esam dažādi. Meklē tieši tavam bērnam piemērotākās procedūras. Jo labas imunitātes pamats ir labas emocijas. Bet ar varu piespiesta auksta duša būs tikai par ļaunu.


Svaigs gaiss un basas kājas
Pašas vienkāršākās rūdīšanas metodes saistītas ar svaiga gaisa peldēm. Nereti, vēloties pasargāt bērnus, viņus ietinam biezos kombinezonos un cepurēs. Tomēr ārsti atzīst, ka labāk nedaudz par plānu, nekā nedaudz par biezu saģērbts mazulis. Tāpēc apdomā, kāpēc sev tu velc tikai vienu plānu džemperi un ziemas jaku, kamēr mazajam stīvē četrus dažādus džemperus.
Ja vienmēr esi savu bērnu ģērbusi biezās drēbēs, no tā jāatradina pakāpeniski. Protams, ka mazais saaukstēsies, ja no maza tuntuļnieka vienā dienā tu centīsies viņu padarīt par ronīti.
Vēl viena svarīga gaisa procedūra ir istabu vēdināšana. Pat ziemas laikā pirms diendusas un naktsmiera istaba būtu kārtīgi jāizvēdina. Ņem vērā, ka vēsā guļamistabā arī bērna miedziņš būs daudz veselīgāks.
Pie rūdīšanas pieskaitāma arī staigāšana basām kājām. Protams, ja tavā istabā temperatūra ir ļoti zema un vējš svilpo pa visiem kaktiem, šīs procedūras sākums būs jāatliek uz vasaru. Bet, ja sāc tagad, tad dari to pamazām – sākumā uzvelkot mazajam aizvien plānākas zeķītes, līdz viņš pats atsakās no tām vispār.
Un, visbeidzot, rūdīšanās ir arī aukstu dzērienu un ēdienu lietošana. Nebaidies savu bērnu pacienāt ar aukstu pienu vai sulu, kas nākuši tieši no ledusskapja. Tas norūdīs kaklu, un, iespējams, ka mazais šogad klepos mazāk.


Ūdens
Dažādas ūdens procedūras var uzskatīt par norūdīšanās klasiku.
Kā labs iesākums varētu kalpot norīvēšanās ar vēsā ūdenī samērcētu dvieli. Sāc ar siltā ūdenī (34 °C) samērcētu sūklīti, mazgāšanās cimdu, frotē vai linu dvieli. Rīvēšanu sāc ar bērna kāju un roku pirkstgaliem virzoties uz sirdi. Tikai nedari to pārāk enerģiski, bērna ādiņa ir ļoti maiga un to viegli var savainot. Katrā nākamajā reizē ūdens temperatūru samazini par vienu, diviem grādiem – galarezultātā norīvēšanās būtu jāveic ar aptuveni 12 °C aukstu ūdeni. Pēc norīvēšanas bērnu noslauki un ievīsti siltā dvielī, halātā vai segā vismaz uz desmit minūtēm.
Lai padarītu norīvēšanos jautrāku, maziem bērniem var nopirkt dušas cimdiņu ar zvēriņa seju. Iespējams, ka bērns šo procedūru iemīlēs tieši tāpēc, ka gaidīs ikvakara vai ikrīta satikšanos ar savu draugu – vardīti, pelīti vai kaķīti.

Nākamais solis ūdensprocedūrās ir aplaistīšanās. To var veikt gan kā ikrīta rituālu, gan kā nobeigumu pēc vannas. Tikai neaizraujies – aplaistīšanās nedrīkst būt ilga. Pilnīgi pietiks ar pāris minūtēm. Ja vēlies gūt vēl labākus rezultātus, aplaistīšanos var veikt pārmaiņus ar karstu un aukstu ūdeni (aptuveni 40 °C un 20 °C).
Līdzīgi kā aplaistīšanās iedarbojas arī vēsa duša. Vari izmēģināt kontrastdušu. Un atceries, ka gan dušojoties, gan aplaistoties pārmaiņus ar karstu un aukstu ūdeni, tās vienmēr jābeidz ar siltā ūdens procedūru.
Protams, dūšīgākie rūdīšanās piekritēji atzīs peldes vēsā ūdenī. Tomēr šī procedūra nav piemērota visiem. Ja ģimenē nav roņu tradīcijas, peldēšanu atklātās ūdenstilpēs labāk atlikt uz siltāku laiku.

Uz veselību!