Uzklausot lasītāju lūgumu, maija mēnesī espati.lv sāks jaunu rakstu sēriju, kas būs kopā ar tevi veselu gadu. Mēnesi no mēneša sekosim visam, kas notiek ar mazo cilvēku un viņa māmiņu no bērniņa piedzimšanas brīža līdz viena gada vecumam.
Laiks, kurā tavs vēders pamazām piebrieda un loloja brīnišķīgo noslēpumu, kas būs tavs bērns, nu ir pagājis. Mazais brīnums piedzimis, bet līdz ar to piedzimušas arī šaubas, raizes un uztraukumi. Vai manam bērnam viss ir kārtībā, vai viņš normāli attīstījies, vai jūtas vesels un apmierināts, vai pietiek piena un kā iespējams ar visu tikt galā? Un vēl, un vēl...
Lai nomierinātos un justos labāk, apskati savu mazuli un par neskaidrībām jautā zinošam ārstam, kuram uzticies.
Kāds būs tavs bērns
Lai kādus sapņus esi redzējusi grūtniecības laikā, lai ko esi domājusi un jutusi, bērns piedzimst kā individualitāte. Tik atkarīgs un paļāvīgs, tomēr pats par sevi. Tieši tāpēc mācies pieņemt savu mazulīti tādu, kāds viņš ir. Ja šis būs pirmais bērniņš ģimenē, droši vien sapņos par savu mazulīti tu biji iedomājusies mazu meiteni ar sprogainiem matiņiem vai ņipru puisēnu, bet ne zīdainīti, kas ir tik bezpalīdzīgs, krunkains un nebūt neatgādina bērnu no reklāmām.
Pilnībā iznēsāts bērniņš piedzims aptuveni 3 līdz 4 kilogramus smags. Nereti pēc dzimšanas mazā cilvēciņa ķermenītis ir tāds kā savilkts, tomēr neuztraucies, tam drīz vien jāpāriet.
Ja bērniņš nav dzimis ar ķeizargriezienu vai pagrieztajā guļā, arī viņa galviņa pirmās dienas var izskatīties visai dīvaini, saspiesta, ar tūskām. Mēdz būt, ka galvaskausa kauli ir nedaudz pārklājušies, radot tādu kā olgalvas iespaidu. Tas viss pāriet tuvāko nedēļu laikā. Līdz pusotra gada vecumam galvas daļā sataustāms arī avotiņš, vieta, kur galvaskausa kauli vēl nav saauguši un nostiprinājušies, nereti radot satraukumu vecākiem.
Pirmajās dzīves dienās mazulis reti kad atver acis. Turklāt lielākoties viņa skatiens ir diezgan nekoordinēts, mazliet miglains un actiņas var šķielēt. Nekas neparasts nav arī tas, ka acis no milzīgās piepūles dzemdībās ir pietūkušas. Vairākumam bērnu pirmajos dzīves mēnešos ir vai nu zilas, vai brūnas acis. Brūnacainiem šī acu krāsa ir uz visu mūžu, bet, ja tavam mazulim ir zilas acis, ļoti iespējams, ka viņa acu krāsa pēc aptuveni pusgada mainīsies.
Lai gan bērniņš izskatās pēc maza cilvēciņa, viņš joprojām ir ļoti neaizsargāts un trausls. Tāpēc, ceļot bērniņu, vienmēr atbalsti viņa galviņu.
Pirmajās dzīves dienās mazulis daudz guļ, bet pat miegā vari aplūkot, kā tava atvasīte kustas, nodreb, čāpstina. Neuztraucies, tas viss ir pilnīgi normāli. Daži jaundzimušie ļoti nemierīgi reaģē uz asām skaņām, piemēram, ja zemē nokrīt metāla priekšmets, aizcērtas durvis vai ir kāds cits spalgs un skaļš troksnis. Centies šādas skaņas ierobežot. Neuztraucies, ja tavs bērniņš pirmajās nedēļās elpo nevienmērīgi, laiku pa laikam to dara ātri vai arī lēnāk nekā parasti.
Arī bērna ādiņa ir īsts pārsteigums. Pirmajās nedēļās pēc dzimšanas tā var viegli lobīties, it īpaši uz mazā rociņām un kājiņām. Pirms laika dzimušiem bērniem ķermenīti klāj arī pūkmatiņi, kas līdz ar biežu vannošanos pazudīs.
Mazā rociņas, kas pirmās nedēļas tik veikli vicinās, var būt bīstams ierocis pašam bērniņam, jo mazie nadziņi bieži vien jau mammas puncī ir izauguši gari un varen asi. Tieši tāpēc pirmās dienas, ko pavadi slimnīcā, velc mazajam cilvēkam cimdiņus, bet pēc atgiešanās mājās nadziņus nogriez.
Pēc dzimšanas mazā ķermenī ir daudz mātes hormonu, tāpēc nav reta parādība, kad zīdaiņa krūtis ir uzbriedušas un var izdalīt pat nedaudz piena. Neuztraucies, tas ir normāli.
Zēna māmiņai var būt pārsteigums mazā puiša lielā mantība. Lai gan dzimumorgāni pirmajās nedēļās izskatās milzīgi, drīz vien tie kļūs proporcionāli bērna augumam.
Refleksi
Lielāko daļu no tā, ko bērns dara pirmajā dzīves mēnesī, nosaka dažādi refleksi. Viens no svarīgākajiem vesela zīdaiņa refleksiem ir zīšana.
Meklēšanas un rīšanas reflekss. Tā ir bērna instinktīva spēja pagriezties uz pusi, kurā viņš jūt pieskārienu, un mēģinājums satvert krūts galu.
Mazajam piemīt Moro reflekss, kuru vari novērot, ja bērniņu neuzmanīgāk pacelsi un viņš nejutīs galvas atbalstu. Mazais it kā satrūkstas un izpleš kājas un rokas, cenšoties sevi pasargāt no kritiena.
Interesants reflekss, ko parasti pārbauda pediatri vienā no pirmajām vizītēm, ir soļošanas reflekss. Ja mazo paceļ un atbalsta ar pēdiņām pret taisnu virsmu, viņš ar kājiņām automātiski veic soļošanas kustības.
Vecāki bieži vien priecājas, ka mazais saķer viņu roku, bet arī šeit pie vainas ir reflekss, nevis bērna apzināta kustība. Ja mazais jūt kaut ko pieskaramies rokai, viņš automātiski to satver.
Vēdera izeja
Jautājums, kuru, kamēr vēl nebiji mamma, klausījies ar ironiju un pat atklātu smaidu, ir bērna kaku krāsa. Tiklīdz mazais ir piedzimis, tas kļūst aktuāls teju katrai mammai. Pirmajās dienās pēc dzimšanas bērniņa vēdera izeja ir lipīga, tumša masa, ko grūti notīrīt no mazā dibenteļa. Tas ir tā saucamais mekonijs, kas bērna zarnu traktā uzkrājies grūtniecības laikā. Kad bērns sāks ēst mammas pienu vai piena maisījumu, mekoniju drīz vien nomainīs sinepjkrāsas izkārnījumi.
Jaunās izjūtas
Brīdī, kad piedzimst bērns, tava dzīve izmainās uz neatgriešanos. Bieži vien pēc dzemdībām sieviete hormonālo pārmaiņu ietekmē ir ļoti emocionāla. Brīžam vari sākt apraudāt beigtu mušu uz palodzes vai nespēt nomierināties pēc ziņās redzēta katastrofas sižeta. Nekautrējoties no savām emocijām, tomēr centies sevi pasargāt no negatīvām emocijām. Pirmās dienas tev var šķist, ka visa diena paiet vienā vienīgā bērna ucināšanā un barošanā. Mazais ik pa laikam iet gulēt un ceļas, prasa ēst, nomainīt pieslapināto pamperu un paauklēt. Lai kā šķiet, ka neko nevari paspēt, centies savu mājas dzīvi iekārtot, lai varētu pielāgoties bērna ritmam. Ja mazais snauž, liecies arī pati uz auss un velti kādu brīsniņu atpūtai. Nekas, ja tikmēr vannasistabā krājas netīrās veļas kalni vai istaba ir neizmazgāta. Tu nevari būt perfekta it visā, un bērnam daudz svarīgāk ir laimīga mamma, nevis perfekta vide.
Klasiska jauno mammu kļūda ir nespēja deleģēt un sadalīt uzdevumus apkārtējiem. Tomēr nebaidies – par mazo cilvēku labi var parūpēties arī tētis vai vecmāmiņa, ļaujies radinieku palīdzībai, un tu redzēsi, ka no tā iegūsi gan pati, gan tavs bērns. Nekautrējies lūgt palīdzību it visā un pieņem atsaucīgu sirdi un roku.
Lasi arī pārējos šīs sērijas rakstus:
Otrais mēnesis – viss nostājas savās vietās
Mazuļa attīstība – trešais mēnesis
Mazulis aug – ceturtais dzīves mēnesis
Mazuļa piektā dzīves mēneša sasniegumi
