Vai vitamīni ir ieguldījums tava mazuļa nākotnē vai to lietošana tomēr ir lieka naudas izmešana, ko varētu iztērēt saprātīgāk? Diemžēl viennozīmīgas atbildes nav.
Pat ārstu starpā šai jautājumā nav vienprātības. Arvien vairāk mediķu Rietumos (un arī pie mums) uzskata, ka grūtnieču vitamīni nav nepieciešami un daudz labāk sev un bērniņam nepieciešamo uzņemt ar dabisku pārtiku, kamēr citi uzsver, ka dažādu šo aktīvo vielu kompleksu, ko rūpīgi veidojuši speciālisti, lietošana ir pat ļoti vēlama. Kuram viedoklim pievienoties, izlemt nav vienkārši. It sevišķi tad, ja no farmācijas un medicīnas neko daudz nesaproti.
Daži fakti par vitamīniem
• Atceries, ka arī vitamīni ir medikamenti. Un tie var kaitēt ne vien tad, ja ir par maz, bet arī tad, ja lietoti par daudz. Tāpēc, pirms sāc lietot kādu kompleksu, pat ja tas paredzēts tieši grūtniecēm, vispirms parunā ar savu ārstu.
• Ņem vērā, kā ikviens medikaments, arī vitamīni, var izraisīt blaknes un alerģiju. Dažkārt, lietojot grūtnieču vitamīnus, novērojama slikta dūša, ādas reakcijas vai vēdera izejas traucējumi. Ieklausies sevī! Un, ja kas šķiet nepareizi, iespējams, vērts apspriesties ar ārstu par kompleksa nomaiņu.
• Ja esi nolēmusi lietot grūtnieču vitamīnus, bet grūtniecību vēl tikai plāno, ārsti iesaka sākt lietot vitamīnus jau trīs mēnešus (vai vismaz mēnesi) pirms plānotās bērniņa ieņemšanas.
• Par izvēli lietot sintētiskos vitamīnus nopietni jāapdomā, ja tevi nomoka kāda hroniska kuņģa, zarnu trakta vai sirds slimība. Šādā gadījumā organisms nespēj uzņemt pietiekami daudz vitamīnus no dabas produktiem.
• Arī ziemā der apdomāt sintētisko vitamīnu lietošanu, jo ir daudz grūtāk apēst pietiekami daudz svaigu ogu un augļu. Kaut gan tas nav neiespējami.
• Ārsti iesaka lietot sintētiskos vitamīnus gadījumos, kad vitamīnu nepieciešams vairāk nekā parastā grūtniecībā. Tas ir, ja visu grūtniecības laiku tevi moka izteikti nelabumi (tos var izraisīt arī noteiktu vitamīnu trūkums) vai arī tu gaidi vairāk nekā vienu mazulīti.
• Daudzi ārsti uzsver komplekso vitamīnu mīnusus, jo tajos ir no visa pa drusciņai. Iespējams, kāds vitamīns tev nemaz nav nepieciešams, kamēr citu vajadzētu vairāk. Tāpēc ir vērts veikt asinsanalīzes, lai precīzāk noteiktu, kuri vitamīni organismā trūkst, un lietot tikai tos.
• Ja sintētiskos vitamīnus nelietosi, tev būs nepieciešams kvalitatīvs un vispusīgs uzturs. Ieklausies savā organismā, jo bieži vien grūtnieces neizskaidrojamā kāre pēc kā īpaša ir organisma lūgums pēc konkrētām uzturvielām.
• Ja vien iespējams, centies iztikt bez sintētiskiem vitamīniem, bet pievērs lielāku uzmanību tam, ko ēd – dabiskie vitamīni organismā uzsūcas labāk nekā sintētiskie, tāpēc ir daudz vērtīgāki. Tomēr process prasa vairāk piepūles no organisma, tāpēc, ja esi sākusi lietot sintētiskos, dabiskos vitamīnus organisms iespējams šķels nepilnvērtīgāk.
• Ja tev gaidāms ķeizars vai esi ļoti maza auguma, uzmanies ar vitamīnu lietošanu grūtniecības beigās, jo tas var veicināt bērna svara pārmērīgu pieaugumu.
• Pat ja lieto sintētiskos vitamīnus, neaizmirsti, cik svarīgi šai laikā ēst veselīgi. Topošās māmiņas uztura piramīdas principi ir tādi paši kā parastās. Atceries, ka ikdienā mūsu ēdienkartē ir pārāk maz dārzeņu un augļu un pārāk daudz našķu.
Vitamīnu ABC
A vitamīns (retinols) nepieciešams, lai pilnvērtīgi attīstītos redzes orgāni, ādas un gļotādas šūnas, zobi un kauli, kā arī tu pati neslimotu. Par to, ka A vitamīna trūkst, var liecināt ādas stāvokļa pasliktināšanās, pārāk sausi un plāni mati. Tomēr uzmanies, jo par daudz A vitamīna grūtniecības laikā var kaitēt mazulim un pat izraisīt iedzimtas anomālijas. Bet pati vari izjust galvassāpes un sliktu dūšu.
Dabiskie A vitamīna avoti ir sarkanie, oranžie un tumši zaļie dārzeņi, kuri satur karotīnus (organismā tie sintezējas par retinolu). Daudz A vitamīna ir arī aknās. Ārsti iesaka, gaidot bērniņu, nepārspīlēt ar burkānu sulas dzeršanu un labāk izvairīties no aknu lietošanas uzturā. Aknu ēšana grūtniecei nav vēlama arī tāpēc, ka šis dzīvnieku orgāns visbiežāk satur dažādas kaitīgās vielas, ko dzīvnieks ir ēdis.
B grupas vitamīni ir atbildīgi par vairumu dzīvībai svarīgo norišu mūsu organismā. Bez B6 vitamīna pastiprinās grūtniecības toksikoze, B3 nodrošina tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu apmaiņas procesus, B12 palīdz veidot asinis, aminoskābes un nukleīnskābes, kā arī novērst mazasinību. Savukārt B2 ir atbildīgs, lai maziņajam topošajam cilvēciņam attīstītos laba redze, un palīdz nostiprināties centrālajai nervu sistēmai.
B grupas vitamīnus var uzņemt, ēdot liellopu gaļas aknas, kviešu dīgstus, rupjmaizi un zivis. Daudz B grupas vitamīnu ir alū un iesala dzērienā. Varbūt tieši tāpēc grūtniecēm tik bieži kārojas tieši šos dzērienus.
C vitamīns (askorbīnskābe) ir spēcīgs antioksidants. Tas uzlabo imunitāti un palīdz organismā uzsūkties dzelzij. Ņem vērā, ka C vitamīns iet bojā, ja produktu pirms ēšanas termiski apstrādā. Turklāt nevar apēst C vitamīna rezerves priekšdienām, tas jāuzņem katru dienu, bet visu lieko organisms izvada.
Sagurums grūtniecības laikā var nozīmēt arī to, ka trūkst C vitamīna.
Daudz C vitamīna satur upenes, kivi, Briseles kāposti (pat neilgi vārīti nelielā ūdens daudzumā), apelsīni, greipfrūti un mandarīni.
D vitamīns ir svarīgs, lai mazulim izveidotos stipri un veselīgi kauli un zobi. Tas palīdz organismam uzņemt kalciju un fosforu. Tomēr uzmanies, sintētiskā D vitamīna pārdozēšana var būt pat kaitīgāka nekā tā trūkums.
Dabiskie D vitamīna avoti ir treknas zivis, olas dzeltenums un dažādi piena produkti. D vitamīns rodas arī tavā organismā, ja vien pietiekami daudz laika pavadīsi saules gaismā. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc, gaidot bērniņu, vajadzētu pavadīt vairāk laika svaigā gaisā.
E vitamīns pasargā tavu un tava topošā bērna organismu no brīvajiem radikāļiem. Ir atbildīgs par sarkano asinsķermenīšu veidošanos un muskuļu attīstību. E vitamīns ir arī svarīgs imūnsistēmas stiprināšanai. Tas atbild par to, lai tava āda būtu skaista.
Dabiski E vitamīnu var uzņemt, ēdot šādus produktus – dažādas nerafinētas eļļas, graudu dīgstus, olas dzeltenumu un pākšaugus.
K vitamīns (filohinons) ir īpaši svarīgs grūtniecības beigu posmā, jo tas lielā mērā ir atbildīgs par asins recēšanas procesiem un kaulaudu vielmaiņu. Šā vitamīna trūkums var pastiprināt asiņošanu dzemdībās. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo K vitamīna trūkums vērojams ļoti reti.
K vitamīnu var papildus uzņemt ar pārtiku, ēdot piena produktus, brokoļus, spinātus, ziedkāpostus, kivi un avokado.
PP vitamīns (niacīns) palīdz pareizi attīstīties augļa nervu sistēmai un muskuļu audiem. Tas ir svarīgs, lai gan mazulis, gan māmiņa saņemtu pietiekamus enerģijas krājumus un justos mundri.
PP vitamīns dabiski satopams dzīvnieku subproduktos (aknās, nierēs), treknās zivīs (skumbrijās, siļķēs), zirņos, pupās un sēnēs.
Folskābi bieži vien mēdz dēvēt par grūtnieču vitamīnu, jo, pēc speciālistu atzinumiem, šis vitamīns ir ļoti svarīgs normālai grūtniecības norisei. Nereti ārsti iesaka folskābes preparātu sākt lietot jau tad, kad bērniņš vēl tikai plānots. Folskābes trūkums var izraisīt gaidāmā mazuļa attīstības anomālijas, kā arī veicināt priekšlaicīgas dzemdības.
Dabiski folskābes avoti ir lēcas, sparģeļi, spināti un svaigi spiestas citrusu sulas, kā arī saulespuķu sēkliņas.
Gaidību laikā būtiski ir uzņemt ne tikai vitamīnus, bet vienlīdz svarīgas ir arī minerālvielas, kas piedalās organisma svarīgāko procesu norisē.
Dzelzs ir atbildīgs par to, vai mazajai, topošajai dzīvībiņai visu grūtniecības laiku pietiks skābekļa. Dzelzs nepieciešams arī sarkano asinsķermenīšu sintēzei. Lai organisms no dažādiem produktiem labāk uzsūktu dzelzi, tas jāuzņem kopā ar C vitamīnu. Tāpēc, ēdot, piemēram, gaļu (bagātīgu dzelzs avotu), uzdzer glāzi apelsīnu sulas.
Par dzelzs trūkumu dažkārt liecina tas, ka grūtniecei sāk kāroties it kā neēdamas lietas – mālus, zemi...
Dabiskie dzelzs avoti ir tumša dzīvnieku gaļa. Turklāt, jo tumšāka tā ir, jo bagātāka ar dzelzi. Ja esi veģetāriete, lieto daudz pupas, pākšaugus un zaļos dārzeņus.
Kalcijs nepieciešams bērniņa kaulu un zobu attīstībai, it sevišķi otrajā grūtniecības trimestrī, kad mazulītis aug ļoti strauji. Ja kalciju neuzņemsi pietiekami daudz, organisms to mēģinās iegūt no taviem krājumiem, bet tas nozīmē, ka var ciest grūtnieces zobi un kauli. Kalcija trūkums var izraisīt krampjus kājās (it sevišķi naktīs). Jaunākie pētījumi liecina, ka kalcija trūkums var būt viens no preeklampsijas veidošanās iemesliem grūtniecības beigās.
Kalciju var uzņemt, ēdot daudz piena produktu, mazās zivtiņas ar visām asakām, dilles, pētersīļus un spinātus, sojas produktus.
Magnijs paplašina asinsvadus, tādējādi uzlabo asinsapgādi grūtniecības laikā. Tas palīdz gan nodrošināt pareizu sirdsdarbību, gan regulēt ķermeņa temperatūru. Ja magnija trūkst, grūtniecei var būt muskuļu vājums un krampji, zust dzemdes tonuss, kā arī parādīties bezmiegs, kas kombinējas ar stipru nogurumu.
Magniju satur zaļie lapu dārzeņi, pilngraudu produkti, rieksti un gaļa.
